Biedrība

"Par cieņpilnu bērnību''

Biedrība ir dibināta ar mērķi izglītot un veicināt izpratni par Emmijas Pikleres un viņas kolēģu izstrādāto metodiku bērnu aprūpē. Mēs ar jums kopā vēlamies iet šo bērna dzīves ceļu -

kam ir daudz līkumi, pagriezieni un ārprātīgi garās taisnes,

kurš var būt grumbuļains, ar caurumiem vai arī labi noasfaltēts,

kurš var būt plats vai šaurs, vai kādreiz pat knapi izejams,

kurš var vest augšup pa kalnu vai dažkārt arī lejā,

kurš var izvest caur biezu mežu vai caur skaistu, lielu pļavu -

lai jūsu bērns varētu piedzīvot cieņpilnu bērnību.

Ungāru pediatre Emmija Piklere (1902-1984) veica novērojumus un ļoti rūpīgi tos aprakstīja. Viņa izveidoja drošu vidi, kur ļoti liela nozīme tika pievērsta bērna spēju atbalstīšanai un viņa autonomijas cienīšanai.

🕯️

Anna Tardos

(1931-2025)

4.novembrī mūžība aizgāja izcilā ungāru bērnu un zīdaiņu psiholoģe Anna Tardos. Viņa visu savu dzīvi iestājas par to, lai mazi bērni jau no paša sākuma tiktu uztverti kā aktīvi, kompetenti cilvēki. Viņas pieeju raksturo šādi aspekti:

• Cieņpilna pavadīšana. Bērni netiek uzskatīti par pasīviem objektiem, bet gan par patstāvīgiem savas attīstības dalībniekiem.
• Kustība un rotaļas. Svarīgs akcents tiek likts uz brīvu kustību attīstību un rotaļām kā pamata mācīšanās un pieredzes ceļu.
• Aprūpe un ikdienas darbības. Pat aprūpes situācijās, piemēram, autiņu maiņā un ģērbšanās brīdī, viņa saskatīja iespēju dialogam, attiecību veidošanai un cieņai pret bērna personību.
• Starptautiskā tālākizglītība. Viņas darbība sniedzās pāri Ungārijas robežām – apmācības, semināri un ieguldījums daudzās valstīs, daudzās valodās.

Annai Tardos ir nozīmīga loma Pikler pedagoģijas tālākajajai attīstībai un izplatīšanai starptautiskajā mērogā. Viņas darbs palīdz pārvarēt priekšstatu par zīdaini vai mazbērnu kā “projekcijas virsmu” un tā vietā uzsver bērnu pašiniciatīvu un cieņu.
Turklāt viņa veicināja speciālistu un vecāku izpratni par cieņpilnu un attīstību veicinošu attieksmi pret bērniem.

Pēc Klaudijas Hēlas vārdiem:

"Kā semināru un konferences apmeklētāja, es apbrīnoju, ka Anna Tardos vienmēr atrada pareizos vārdus. Viņa ļoti labi izjuta kā pateikt tā, lai visi saprot. Uz jautājumiem viņa atbildēja ar cieņu. Pēc jautājuma pašai bija tā sajūta – kā es to varēju nezināt. Bet viņa nelika justies slikti par to. Annai Tardos bija izcila spēja komunicet ar visiem cilvēkiem – sākot no zīdaiņa līdz pat cilvēkam gados. Viņa ieklausījās, bet arī bija stingra savos uzskatos.

Man vienmēr paliks atmiņā reize, kad man bija unikāla iespēja ar Annu Tardos un Anke Zinser iet vakariņās Ungarijā. Anna ar savu mašīnu aizveda mūs uz kādu restorānu (par braukšanas iemaņām klusēšu 😊). Es neticēju, ka es drīkstu ēst vakariņas ar šo izcilo sievieti un nevarēju pateikt nevienu vārdu. Viņas abas sarunājās un es tikai ar lielām acīm un atvērtām ausīm klausījos, ko viņas runāja. Pēc kada laika Anna uz mani paskatījās, pasmaidīja un teica : “Klaudija, Tu arī drīkst kaut ko pateikt! ” Atceros, ka tikai smaidīju un mēģināju tieši to arī pateikt – ka jūtos ļoti pagodināta sēdet pie viena galda ar Anna Tardos.

Mēs Biedrība “Par cieņpilnu bērnību” no visa sirds izsakam visdzilāko līdzjūtību ne tikai Annas Tardos ģimenei, bet arī visai Pikler saimei, kurai viņa ļoti pietrūks. Turēsim gaišā piemiņā Annas mūža darbu, nododot šīs smalkās zināšanas nākamajām pauaudzēm arī Latvijā.